GARŠU SKOLAS 3.sērija - timiāns

Tam ir patīkams, stiprs aromāts un asa, nedaudz rūgtena garša. Senie romieši timiānu uzskatīja par izcilu piedevu trekniem sieriem. Mēs ņemam piemēru no viņiem un pievienojam timiānu trekniem siera, gaļas un sēņu ēdieniem, tādējādi pagatavojot ļoti garšpilnas maltītes.

Timiāns dabā aug Vidusjūras reģionā, Centrāleiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. To galvenokārt audzē Eiropas austrumu un dienvidu daļā, Ziemeļamerikā, kā arī Kanādā un ASV. Lai gan pastāv vairāk nekā 100 timiāna šķirņu, kulinārijā izmanto tikai parasto dārza timiānu, savvaļas un citrona timiānu.

Timiāns ir mazs daudzgadīgs krūms, kura izskats var būt stipri dažāds atkarībā no augsnes un klimatiskajiem apstākļiem. Svaigiem timiāna zariņiem jābūt ar koksnainas struktūras kātiņu un lapiņām. Vasarā timiāns uzzied, un tad ne tikai lapiņas, bet arī ziedi ir izmantojami gatavošanā. Lapiņas var būt no tumši zaļām līdz pelēcīgi zaļām, bet ne melnas, kas nozīmē, ka tās stāvējušas pārāk mitrā vietā. Timiāna asā un sildošā garša atgādina zāļu, mutes atsvaidzinātāja garšas asumu, ko rada timols – auga vērtīgā ēteriskā eļļa.

Timiāna garša, it īpaši tam izkalstot, vislabākā ir tieši pirms auga ziedēšanas vasaras beigās.

Pēc novākšanas timiānu žāvē ēnā, siltā un mitrā vietā, tāpat kā garšaugus ar līdzīgām gareniskām lapiņām – salviju, parasto raudeni un rozmarīnu. Ja bijusi sausa sezona un daudz saules, garša var būt pat ļoti izteiksmīga. Lapiņas no stiebriem atdala dažādos veidos.

Augstākās kvalitātes timiānu bieži vētī, lai atsijātu atlikušos stiebriņu gabaliņus. Vētīšana ir tradicionāla metode, kā izlasīt nevēlamos auga daļiņu piemaisījumus. Pametot lapiņas gaisā, vējš aizpūš vieglākās daļiņas, bet smagākās un vajadzīgās daļiņas nokrīt atpakaļ uz zemes. Vētījot timiānu, stiebriņi nokrīt vētītāja priekšā, bet vieglās lapiņas tiek savāktas nedaudz attālāk atkarībā no tā, cik tālu vējš tās ir aizpūtis.

Tas smaržo pēc piparmētras ar saldu melnās tējas aromātu. Vēlāk uzvirmo rūgtens zāles stiebru, siena šķūņa un lauku sētas aromāts.

Timiāns ir viens no retajiem garšaugiem, kura garša kļūst izteiksmīgāka kaltētā veidā, ideālā gadījumā – tā ir asa un ar dūmotu raksturu.

Timiāna garša sader ar:

• citiem spēcīgiem spēlētājiem – rozmarīnu, raudeni, estragonu, baziliku, muskatriekstu;
• sēnēm, tomātiem, sīpoliem;
• olīveļļu, treknākiem sieriem, sarkanvīnu.

• Tā rūgti saldā, aromātiskā garša lieliski piestāv lēni gatavotām tomātu mērcēm, gaļai buljonā un pupiņu sautējumam.
• Franču virtuvē timiānu plaši izmanto sarkanvīna mērču un meža gaļas marināžu gatavošanā.
• Timiāns ir izcili piemērots sālītas gaļas, cūkgaļas un vistas gaļas ēdieniem. Klasiska kombinācija ir timiāns ar jēra gaļu. Gatavojot jēru, jau zināmajai rozmarīna un piparmētras kombinācijai pievienojiet arī timiānu, noteikti nenožēlosiet!
• Timiāns sīpolu garšai piešķir dziļumu un svaigumu. To pievieno gatavošanas sākumā, lai tā garša sasūcas ar sīpolu, kas lēnām cepas. Tādēļ timiāns iederēsies visos ēdienos, kas sākas ar sīpolu apcepšanu. Piemēram, sīpolzupā!
• Tā kā tam piemīt vieglas citrusaugļu notis (it īpaši citrona šķirnei) un silta un nedaudz asa garša, tas sader arī ar saldajiem ēdieniem, piemēram, citrona smilšu cepumiem, polentas kūku vai kādu džemu (apelsīnu, aprikožu, vīģu).